Pēc devītās mikstūres devos uz Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi testēt un vērot mikstūres efektu jeb dzīves kvalitātes uzlabojumus dzīvē - ielās, kņadās, burzmās, vilcienos, kopmītnēs, tirgos, stacijās, ēstūžos, publiskajās tualetēs. Padzīvojos, pavērojos, sasmēlos, atgriezos un piefiksēju sevī novēroto. Vēlāk atskārtu, ka pierakstīts ir gluži kā dzejā. Jā! Te nu tā ir - tikko atklātā dzeja.
Gaismošanās
Ak, lielā, spožā Saule, paldies par visiem gaismas viļņiem, uz kuriem plikām kājām gods man uzlēkt rītos, un piezemēties vakaros, kaut kur Kaukāza ielejā ar seju pret Melnu jūru, plunkš!
Barošanās
Es ēdu tā, lai ķermenis griež visus savus gaņģus uz visiem simts. Lai rūc akna, lai tek žults un aizkuņģis aiz kuņģa dzied dziesmas saldās noskaņās.
Kamēr tauki, proteīns no dzīvniekiem būs apritē, tikmēr augu pasaule un cukurs paliek apskatei.
Neesmu strikts un neesmu pikts, ja kāds avokado, ķiploks tiks.
Anti-matrica
Ak, bioplēve, mana bijusī mīļotā, mana uzticamā matrica, mana mazo prieciņu dāvātāja un lielā, negantā ņēmēja, atā! Uz nesatikšanos!
Bet, ja tomēr kādās krustcelēs vēl tiksimies, tad lai tas notiek tualetes podā ar gumijas cimdiņiem man rokās.
Punčmasāža
Ak, radītāj, paldies, ka uzbūvēji mani šādu: ar rokām un ar vēderu. Vēders ir tik mīcāms!
Rokas varenās mīcītājas, rītos, vakaros un brīvbrīžos klusi klusītiņām mīca vēderā mīcāmo – kunkulīšus, burbulīšus, mīkstumiņus, punktiņus, ejiņas un pasaciņas. Mīc mīc mīc, rociņas vēderā, un tik mīc.
Savējais vējš
Ak, mana elpa, paldies, ka nebeidzies, kamēr es te! Paldies, ka nebeidzies un atsācies, kad aizturu Tevi, kad apkrītu tavos eksperimentos, apgāžos no krēsla elpas lielajos uzvedumos pašā kulminācijā. Paldies elpas mūžīgajam sākumam un tās turpinājumam.
Es ievelku un virpuļoju vairāk par gaisu, un izpūšu vairāk par tukšumu.
Es elpoju, kamēr nomainu sevi uz elpu - par elpu. Es kļūstu par sava veida vēju un pievienojos pārējiem vējiem.
Ne-pavingrošana
Ir tik labi, ir tik forši, bet ne no tā, ka pavingrots. Vēl foršāk, vēl labāk - vingrot labā noskaņā. Ja nav noskaņa vai kas, - nevingro, un tas nekas! Ir tik labi, ir tik forši pat, ja nava pavingrots.
Valters Zana, 2023-05-03, Tbilisi, GE