Cilvēka dzīvē laiku pa laikam uzplaiksnī tādi brīži, kuri aicina kļūt labākam – sakarīgākam, paciešamākam, sulīgākam, priecīgākam, brīvākam, cēlākam. Gribas atdzīvoties, saņemties, atmest visas liekās nastas un iztaisnot muguru. Rodas impulss celties un doties tālāk.
Tāds gaišs moments var būt saistīts ar četrrindi, kādu pārpasaulīga melodiju, dabas varenības pieskārienu vai parastu klusumu, jebko. Kad tas notika pēdējo reizi? Pagājušajā mēnesī? Pirms gada, desmit gadiem? Varbūt tagad, šodien?
Ja gaišie momenti mazākumā
Vai kāds var nosaukt vismaz trīs savas dzīves gaišo momentu datumus? Ak vai, ka tik vairāk nesanāk datumi par radinieku dzimšanas un miršanas dienām, vārda dienām un svinamajām dienām. Tas nekas, šo skaitliski neharmonisko proporciju var izlabot vairākos veidos:
- Jāatceras visi daudzie gaišo momentu datumi, lai tie veidotu pārsvaru;
- Jāaizmirst visas dzimšanas un miršanas dienas, vārda dienas un svinamie svētki. Tātad – jāsadedzina kalendārs.
- Jālikvidē neestētiski toksiskā kaste - televizors, kas atgādina par datumiem.
- Jāpaņem bezgalīga pauze no mantotajām tradīcijām un publiskajiem svētkiem.
Pēdējos trīs variantus iesaku jebkurā gadījumā.
Ja gaišie momenti ir vairākumā, apsveicu! Bagāts cilvēks.
Nekad vairs neapturi gaišo plūsmu
Civlēki, pašiem nemanot, gaišos brīžus sabojā, iznīcina vai pa virsu tiem uzstīvē ikdienas pienākumus un paradumus. Tādā veidā gaišo brīžu plūdums tiek apturēts pašā kulminācijā.
Uz nozīmīgām atklāsmēm vai atziņām tiek pacelts kārtējais tosts nevis buras. Sirds vaļā-vēršanās pārvēršas sirdssāpēs un asarās nevis smaidos un priekos. Dažreiz gluži vienkārši kalendārs sauc. Un gaišie momenti atkal pabīdās uz kaut kādu vēlāku laiku.
Kas katrreiz attur no ļaušanās, impulsu baudīšanas un došanās tālāk gaišumā, dziļumā un vieglumā? Vai tiešām cilvēka dvēsele un gars ir tik nežēlīgi un ļauni, ka šādus skaistus brīžus samīdīs un par sūdiem pārvērtīs? Diez vai.
Man ir aizdomas, ka tās bijušas kārtējās parazitārā prāta uzvaras pār vareno garu un cēlo dvēseli. Protams, arī pār ķermeni. Tas vispār lai stāv klusu un pat nemēģina iejaukties. Kurš te ir galvenais?
PARAZĪTS!
Uh, kas par stratēģisku uzvaru. Nākamo varēs izcīnīt vēl vieglāk! Trīskāršs bravo – sadot garam, dvēselei un ķermenim! Parazīts gavilē. Varbūt atzīmēt kalendārā un uzrīkot salūtu?
Kāpēc gaišie momenti ir svarīgi?
Tie ir cilvēka spēks un iedvesma. Tie bija domāti tieši konkrētam cilvēkam konkrētā laikā. Gaišie momenti ir milzīgs notikums šajā materiālajā, ierobežotajā pasaulē, jo tie piedāvā reālu iespēju doties pāri robežām.
Šo spēku var atdzīvināt, atsaucot atpakaļ. Tikai jāatceras un atkal jāļaujas. Aicinu parakņāties atmiņās!
Varbūt atrodas kaut kas vērtīgs... Kāda norāde uz brīvību vai izeju... Kāds impulss uz jaunām izmaiņām, augšupeju... Tur noteikti jābūt kādai pērlei, kādai atklāsmei, atspērienam.
Kad nāks nākamais gaišais moments, ir jāļaujas. Jāatliek viss pārējais un jāplūst līdz galam.
Kas tiecas pēc gaišuma, pie tā gaišie momenti arī atnāks.
Atklāšu, ka mani savulaik pacilāja latviešu tautas dziesmas, Imanta Kalniņa mūzika, grupa "Menuets" un daži "Pink Floyd" albumi. Es apcerēju četrrindes, nekustīgi vai dažreiz kā pilnīgi traks klausījos dziesmas uz kasetēm vai platēm, ļāvos šim plūdumam, jo tas bija tik baudāmi, tik dziļi. Vēl tagad saglabājusies viegluma pēcgarša. Brīnumains un tīrs sajūtu un arī maņu ceļojums. Jebkādi prāta argumenti pārtraukt šo procesu bija neadekvāti un nesaprātīgi.
Valters Zana, 2023-04-13, lauki, GE