Piezīmes no odisejas

Kosmonauts

šŸ§Ÿ NÄ«kuļot vai šŸš€ uzplaukt?

Par augÄ“Å”anas bumu, produktu diētu un bioloÄ£ijas ignorÄ“Å”anu.

āœ… Publicēts: 2023-02-27, lauki, GE
šŸ§Ÿ NÄ«kuļot vai šŸš€ uzplaukt?

Kas es esmu?

SākÅ”u ar bioloÄ£iju. Mēs, Homo sapiens, ietilpstam zÄ«dÄ«tāju klasē, esam divkājaini primāti un hominÄ«du (angliski: Hominidae) dzimtes pārstāvji.

Mums ar dzÄ«vniekiem kopÄ«gas tādas Ä«paŔības kā nepiecieÅ”amÄ«ba pēc pārtikas, Å«dens, pajumtes un citiem resursiem, lai izdzÄ«votu. Tāpat spējam pārvietoties telpā, sajÅ«tam apkārtējo vidi un vairojamies. Izklausās pazÄ«stami, vai ne?

MÅ«su fizikālā uzbÅ«ve arÄ« ir kā dzÄ«vniekiem. Mums ir asinis, nervi, hormoni, orgānu sistēma, audi, Ŕūnas, kauli, muskuļi, āda utt. Nekāda fotosintēze mÅ«sos nenotiek, nesastāvam no hlorofila, indÄ«gas substances arÄ« it kā neizdalām. Nav mÅ«su brāļi maurloki un māsas šŸ“ zemenes vai otrās pakāpes brālēns šŸ… tomātiņŔ.

Visi dzÄ«vnieki kaut ko ēd, lai bÅ«vētu un uzturētu savu Ä·ermeni pēc iespējas veselÄ«gāku un efektÄ«vāku, bet visi dzÄ«vnieki neēd vienādi. Katram dzÄ«vniekam ir sava diēta, tāpēc tos var iedalÄ«t trÄ«s grupās pēc to baroÅ”anās paradumiem.

Zālēdāji

Zālēdājs - dzÄ«vnieks, kas anatomiski un fizioloÄ£iski pielāgots augu materiāla Ä“Å”anai.

Angliski: Herbivore. Atvasināts no latīņu valodas vārdiem ā€žherbaā€, kas nozÄ«mē mazs augs, garÅ”augs, un ā€žvorareā€ - negausÄ«gi ēst.

Barības ķēdē zālēdāji atrodas zem visēdājiem un gaļēdājiem.

šŸ¦Œ Staltbriedis, stirna, šŸ¦¬ bizonis, Alpu mežāzis, šŸ‡ zaÄ·is, trusis, šŸ kalnu kaza, šŸ‚ vērsis, šŸŽ zirgs, Pireneju bizamžurka, šŸ¦’ žirafe, šŸ¦ gorilla, šŸ˜ zilonis, šŸØ koala, šŸ¼ panda, šŸ¦ƒ tÄ«tars, šŸ•Šļø balodis, šŸ¦© flamingo, šŸ¢ bruņurupucis, šŸ¬ delfÄ«ns u.c.

Zālēdāji skaidri zina, kurus augus var ēst, bet kuri ir indÄ«gi. Tie ir pielāgojuÅ”ies un evolucionējuÅ”i kopā ar augiem. Tādā veidā zālēdāji veiksmÄ«gi izvairās no slimÄ«bām un vēl Å”obaltdien dzÄ«vo sveiki un veseli.

Laika gaitā zālēdāji ir atklājuÅ”i, ka daži augi dod vairāk spēku un uzturvielas nekā citi. Bet ne jau augu masa ir tā, no kā zālēdāji barojas, jo to organisms nespēj absorbēt augus vai to masu pa tieÅ”o.

Kopā ar augiem zālēdāji uzņem arÄ« daudz un dažādas šŸ› baktērijas, kas pēc tam sāk vairoties, veidot kolonijas un laimÄ«gi dzÄ«vo zālēdāju gremoÅ”anas sistēmā. Baktērijas barojas no augiem tos raudzējot. Kad baktērijas nomirst, zālēdāja organisms miruŔās baktērijas var beidzot absorbēt un izmantot kā uzturvielas. ÄŖstenÄ«bā augi ir baktēriju barÄ«ba.

Ja zālēdājs apēd gaļu, rodas slimÄ«bas un konflikti gremoÅ”anas sistēmā.

Zālēdājiem žokļi spēj kustēties arÄ« uz sāniem, un Å”o kustÄ«bu lopiņi pielieto katru dienu, lai saberztu zāli kā piestā. Neesmu redzējis nevienu cilvēku, kas ēd, kustinādams augŔžokli un apakŔžokli krustu Ŕķērsu - vienu pa labi, otru pa kreisi. Tas bÅ«tu arÄ« nepieklājÄ«gi. Pamēģiniet paÅ”i pie spoguļa!

Mēs, cilvēki, neesam imÅ«ni pret augu toksÄ«niem. Praktiski visi augi ir cilvēkam indÄ«gi un neizmantojami kā pilnvērtÄ«gs uztura avots. AtseviŔķi augi vai to produkti ātri izraisa atkarÄ«bu ā€“ paņem savā varā, bet veselÄ«bu neuzlabo, piemēram, šŸš¬ cigaretes, kafija, šŸ« Å”okolāde, cukurs, alkohols, opijs u.c.

ArÄ« Ŕķiedrvielas cilvēkiem nekad nav uzsÅ«kuŔās zarnās - ne tievajā, ne resnajā zarnā. AtŔķirÄ«bā no zālēdājiem, mums nekad nav bijuÅ”i vairāki kuņģi vai garas resnās zarnas, kur dzÄ«voties tik daudz baktērijām, lai pilnvērtÄ«gi pabarotu Ä·ermeni.

Cilvēkiem ir arÄ« grÅ«ti pretoties baktēriju varai, jo baktērijas mÅ«s labi pazÄ«st jau no bērna kājas. Baktērijas prot radÄ«t personificētus domu šŸ“” ziņojumus un formējumus, un visvisādus prāta trikus, lai nezaudētu savu ietekmi pār mums. Baktērijas mÅ«s vada, jo to kolonijas sazinās savā starpā, pārraida informāciju viena otrai, kooperējas, un tas viss notiek mÅ«su Ä·ermenÄ«. Lai bÅ«tu vēl interesantāk, baktērijas komunicē arÄ« ar apkārtējo Ä·ermeņu baktēriju kolonijām. šŸ›šŸ›°šŸ›

Un to var redzēt dzÄ«vē, jo tāds tādu pievelk - kafijas cienÄ«tājs sēdēs kafejnÄ«cā, dzērājs ies tikai uz krogu, bet saldummīļi pacietÄ«gi stāvēs rindā pēc tikko ceptām smalkmaizÄ«tēm. Un tas viss tikai tāpēc, lai mēs turpinātu ēst augus un to produktus, jo tikai tā dažādās baktēriju kolonijas var sevi uzturēt. Ja mÅ«su smadzenēm nepienāktu signāli patērēt konkrētus augu izcelsmes produktus, mēs tos gluži vienkārÅ”i neēstu.

Baktēriju un parazÄ«tu kolonijas, ko dēvē par šŸ› biofilmām, ar mÅ«su prātu manipulē tik rafinēti, ka mēs paÅ”i to nepamanām. Jo vairāk baktēriju cilvēka Ä·ermenÄ«, jo smalkāki prāta triki tiek izspēlēti. Ja baktēriju kolonijai draud izmirÅ”ana jeb bads, tās kļūst Ä«paÅ”i uzmācÄ«gas un negantas, lai tiktu pie barÄ«bas. šŸ¦‡ Tās cilvēku burtiski žmiedz un krata, lai tikai biofilmas dabÅ«tu savu daļu.

Esmu novērojis - ja baktēriju kolonija atrodas jau uz izbeigÅ”anās robežas, tā ir, iespējams, tik lielā panikā, ka sāk acÄ«mredzami pieļaut kļūdas: domu ziņojumi kļūst nepārdomāti, neloÄ£iski un pavirÅ”i, un cilvēkam vieglāk saprast, kas vispār notiek.

Viens piemērs ā€“ kad sāku neēst saldumus, uzreiz pēc nedēļas vesela mēneÅ”a garumā katru dienu pienāca domu ziņojumi, ka jāsāk patērēt tikai un vienÄ«gi tādi produkti, kuros visos ir cukurs un jo vairāk, jo labāk. Nevienā idejā, ko saņēmu, nebija aicinājums ēst gaļu un taukus, kas mani darÄ«ja Ä«paÅ”i šŸ¤” aizdomÄ«gu.

Secinājums par zālēdājiem: ā›” Cilvēks nav zālēdājs.

Visēdāji

Visēdājs - dzīvnieks, kas spēj ēst un izdzīvot gan no augu, gan dzīvnieku izcelsmes pārtikas.

Angliski: Ominvore. Atvasināts no latīņu valodas vārdiem ā€žomnisā€, kas nozÄ«mē viss un ā€žvorareā€ - negausÄ«gi ēst.

šŸ¦” Eirāzijas āpsis, šŸ¦¦ Å«drs, šŸ¦Š sarkanā lapsa, šŸ brÅ«nā žurka, mežacÅ«ka, šŸ¦” ezis, cauna, šŸ¦† pÄ«le, parastais krauklis, šŸ¦œ papagailis, vārna, šŸ¦š pāvs, Eirāzijas sÄ«lis, šŸ» lācis, šŸ¦ jenots, oposums, šŸ– cÅ«ka, šŸ’ Å”impanze, paviāns u.c.

Visēdāju diēta ir vēl specifiskāka nekā zālēdājiem vai gaļēdājiem. Tā ir atkarīga no sugas specifikas, vides, sezonas, pārtikas pieejamības un dažreiz no dzīvnieka individuālās uzvedības. Visēdāji arī skaidri zina, kurus augus un gaļu drīkst un nedrīkst ēst.

Visēdāji vienā maltÄ«tē ēd vai nu tikai konkrētu augu materiālus (piemēram, ogas, augļus), vai tikai konkrēta veida gaļu (piemēram, zivis, kāpurus). Augus un gaļu kopā neēd, bet dažas sugas, piemēram, šŸ– cÅ«kas un šŸ» lāči pa retam vienā maltÄ«tē var ēst specifiskus augus kopā ar specifiska veida gaļu. Tiesa gan, tikai Ä«paŔās kombinācijās un gadÄ«jumos.

Ja visēdājs apēd savai sugai neatbilstoÅ”us augus vai neatbilstoÅ”u gaļu, vai nesaderÄ«gus augus ar gaļu, tad rodas slimÄ«bas un konflikti gremoÅ”anas sistēmā un šŸ«€ sirdsdarbÄ«bā.

Cilvēkam augļi (cukuri) nekad nav bijuÅ”i kā pamatēdiens kaut uz vienu sezonu.

Cilvēkam gandrÄ«z visa veida augi kombinācijā ar gaļu un taukiem rada konfliktus gremoÅ”anas sistēmā.

Ja cilvēks iesāk un turpina ēst augus, gremoÅ”anas sistēma kļūst pasÄ«vāka, mazāk efektÄ«va, jo visu laiku jācÄ«nās ar dažādām augu indēm, kas uzbrÅ«k Ä·ermenim. Paralēli Å”ai cīņai ir jātiek galā ar nesagremojamo augu masu - Ŕķiedrvielām, eļļām, cieti, graudiem, sēklām, riekstiem utml.

Cilvēks sāk ņemt enerÄ£iju no cukuriem nevis no taukiem (ja vispār vēl turpina ēst gaļu), jo cukurs ir dopings un tam ir priekÅ”roka. Aizaug zarnu sieniņas, pārtika neuzsÅ«cas, un cilvēks sāk kļūt atkarÄ«gs no miruÅ”ajām šŸ› baktērijām, bet tās nedod barÄ«bas vielas pietiekamā kvantitātē un kvalitātē. Cilvēks kļūst vājÅ” un laika gaitā ar kaut ko saslimst, bet tik ātri nenomirst, jo ir ļoti izturÄ«gs un prot šŸ§Ÿ veiksmÄ«gi sadzÄ«vot ar slimÄ«bām.

Secinājums par visēdājiem: ā›” Cilvēks nav visēdājs.

Izņēmums: bada laikā, kamēr nav pieejama gaļa, var izdzÄ«vot no augiem, bet āš  brÄ«dinājums - tā prātÄ«gi, daudz nemiksēt un vērot iedarbÄ«bu.

Gaļēdāji

Gaļēdājs - dzīvnieks, kas barojas tikai no citiem dzīvniekiem.

Angliski: Carnivore. Atvasināts no latīņu valodas vārdiem ā€žcaroā€, kas nozÄ«mē gaļa vai ā€žmiesaā€, kas Ä£enitÄ«vā ir ā€žcarnisā€, un ā€vorareā€ - negausÄ«gi ēst.

šŸ± Mājas kaÄ·is, šŸ¶ mājas suns, sesks, arktiskā lapsa, Å«dele, Eirāzijas lÅ«sis, šŸŗ pelēkais vilks, Ä«sastes zebiekste, meža kaÄ·is, šŸ† gepards, hiēna, šŸŠ krokodils, šŸ¦… zelta ērglis, zivju ērglis, lielais piekÅ«ns,šŸ§ pingvÄ«ns, šŸ¦Ž Ä·irzaka, šŸ¦­ ronis, šŸ¾ Tasmānijas velns u.c.

Gaļēdājiem kuņģis + aizkuņģa dziedzeris + aknas ļoti efektÄ«vi Ŕķeļ taukus, kas tālāk ātri vien uzsÅ«cas tievajā zarnā. Rezultātā asinsritē nonāk barÄ«bas vielas, rodas enerÄ£ija, un dzÄ«vnieks ir pabarojies.

Visi gremoÅ”anas sistēmas orgāni strādā šŸŽ¶ saskanÄ«gi, lai efektÄ«vi Ŕķeltu taukus, nevis pildÄ«tu resno zarnu ar baktērijām augu raudzÄ“Å”anai.

Ja gaļēdājs tomēr apēdÄ«s kādu augli vai dārzeni, pirmajās reizēs nekas ļauns nenotiks; skābā vide iznÄ«cinās visas baktērijas, pirms tās nonāks zarnās. Tomēr augu masa ar tās indēm tāpat nonāks gremoÅ”anas sistēmā un Ä·ermenim nāksies krietni nopÅ«lēties. Turpinot ēst augus, tauku sadalÄ«Å”anas procesi kļūs pasÄ«vāki, gremoÅ”anas sistēma vājāka, skābju lÄ«menis kritÄ«sies, un šŸ› baktērijas ātri vien nonāks zarnās un sāks vairoties.

Strauji parādīsies slimības un dzīvnieks nomirs daudz ātrāk nekā tam bioloģiski būtu bijis paredzēts dzīvot. Tas ir veids, kā augi cīnās pret dzīvniekiem. Augi uzveic gaļēdājus ātrāk nekā zālēdājus vai visēdājus.

Gaļēdājiem nav vajadzÄ«gs buferis - aklā zarna - resnās zarnas uzpildÄ«Å”anai. Ja kādam gaļēdājam ir aklā zarna, tad ļoti Ä«sa. Dažiem dzÄ«vniekiem tā palÄ«dz resnās zarnas saturam nenonākt atpakaļ tievajā zarnā.

Cilvēkiem sensenos laikos bija nedaudz garāka aklā zarna. Tā kā miljoniem gadu cilvēki ēda tikai gaļu, aklā zarna pielāgojās diētai un saīsinājās, lai ķermenis taupītu enerģiju un resursus.

Starp visiem pērtiÄ·u sugas pārstāvjiem, kuri ir vairāk nekā 100, cilvēka gremoÅ”anas orāgnu sistēma ir viskompaktā. Vismazākā ir tieÅ”i resnā zarna. Cilvēka gremoÅ”anas sitēma ir tik kompakta, ka tai jādarbojas cik efektÄ«vi vien iespējams. Tāpēc efektÄ«vi bÅ«tu bet ēst taukus un proteÄ«nus, nevis fermentēt. Lai gorillas fermentē - tām ir lielas resnās zarnas.

Secinājums par gaļēdājiem: āœ… Cilvēka dabiskā diēta - gaļēdājs.

Atpakaļ par cilvēku

šŸ”’ Izskatās, ka nav liela māksla atdalÄ«ties no sava bioloÄ£iskā ā€žesā€, savas dabiskās diētas, sava Ä«stā Ä·ermeņa, bet kā lai tiek atpakaļ?

Kamēr Ä·ermenÄ« valdÄ«s šŸ› biofilmas, tikmēr tās prasÄ«s tikai un vienÄ«gi augu valsts produktus, it Ä«paÅ”i cukurus. Gaļa un tauki nav baktēriju barÄ«ba. Baktērijas caur visām cilvēka maņām,, ieskaitot prātu, turēs mÅ«s pa gabalu no gaļas un taukiem, lai tikai izdzÄ«votu un turpinātu uzturēt savas iekarotās teritorijas. Tās pieprasÄ«s tikai augus un cukurus, neko citu.

Ņemot vērā cilvēka bioloÄ£iju un tās diētu, ir tikai šŸ— viens variants, kā atgÅ«t veselumu un izbeigt mistiski nevaldāmo vēlmi patērēt augu valsts produktus:

  • AtbrÄ«voties no šŸ› biofilmas;
  • Pārstāt patērēt augu izcelsmes pārtiku, kā arÄ« jebkāda veida ogļhidrātus. āš  Ogļhidrāti ir cukurs, kas ir vislabākā barÄ«ba praktiski visa veida baktēriju kolonijām;
  • Atsākt ēst šŸ– gaļu un taukus.

šŸ”“ Un cilvēks kļūst dabÄ«gs, tÄ«rs, viņŔ pats.

Produktu diēta

MÅ«sdienās cilvēks uzturā lieto mazāk dabiskus ēdienus un vairāk ražotus ēdienus - produktus. Papildus lieto arÄ« uztura bagātinātājus, vitamÄ«nus un stimulantus, kas arÄ« ir produkti. RelatÄ«vi Ä«sā laika periodā cilvēks ir evolucionējis lÄ«dz produktu diētai. Tā ir mentāli pievilcÄ«ga, strauji rada atkarÄ«bu un aizrauj. Protams, produktu diēta 1:1 rezonē ar nepāraudzinātajām šŸ› baktēriju kolonijām.

Apmiglotie

Laika gaitā cilvēks sācis kombinēt dažāda veida pārtikas produktus un pusfabrikātus un ar to tā aizrāvies, ka zaudējis spēju novērot apēstā ēdiena ietekmi uz veselÄ«bu vai arÄ« adaptēties ēdienam. Cilvēkiem praktiski 24/7 gremoÅ”anas sistēmā ir mikslis: augi, eļļas, gaļa, cukurs, tauki, ciete, Ŕķiedrvielas, graudi, milti, kādam vēl nezin kas.

Jebkuri detalizētāki secinājumi ir totāli maldinoÅ”i. Neko nevar saprast. Ne pats, kur nu vēl kāds cits.

AnalÄ«tiskais prāts tÄ«ri tehniski nevar pielietot nevienu zinātnisku metodi, lai izsvērtu par un pret; lai adaptētos; lai izvairÄ«tos no nederÄ«giem un nesaderÄ«giem ēdieniem. Ja tādā miglā turpina dzÄ«vot, rodas šŸ§Ÿ saslimÅ”anas un ar laiku pāragra nāve.

Pasēdēsim?

Restorāni, kafejnÄ«cas un šŸ“ ēdnÄ«cas piedāvā 99% cilvēkam nederÄ«gu pārtiku. šŸ• To ēdieni ir neiedomājami daudzu izejvielu kombinācijas. Katram ēdienam ir savs Ä«paÅ”ais nosaukums, lai tas izklausÄ«tos kā medus ausÄ«m. Attēli ēdienkartē vienā mirklÄ« rada maksimāli daudz siekalu un gaidu. DaudzveidÄ«gie nosaukumi ir tikai Ŕķitums, ka tu izvēlies to vislabāko, bet patiesÄ«bā tu neapzināti un izmisÄ«gi meklē mazāk neveselÄ«gāko, jo tas ir arÄ« izdzÄ«voÅ”anas jautājums.

Pārsvarā gan atnestais ēdiens atŔķiras no attēla gan vizuāli, gan saturiski - tātad reklāma ir maldinoÅ”a, un nu veselÄ«bai draud briesmas. Bet ne jau Å”efpavārs kļūdÄ«jās.

Receptes ir rÅ«pÄ«gi un ekonomiski izsvērtas, lai izejvielas bÅ«tu par zemāku paÅ”izmaksu, un šŸ’° peļņa lielāka. Kamēr bÅ«s apgrozÄ«jums, peļņa un visi smaidÄ«gi, tikmēr bizness turpināsies. Apmeklētājiem par savas veselÄ«bas bojāŔanu jāsedz arÄ« citi izdevumi:

  • Ja Eiropā restorānā skan šŸ“» mÅ«zika, par to ir jāmaksā licences maksa.
  • Pa laikam jānomaina dekorācijas (šŸŽ… ziemas svētki, Jāņi, šŸ„š lieldienas). Kāds oficiālo svētku tematikai sakars ar cilvēka gremoÅ”anas sistēmu?
  • Restorāni darbojas publiskajā sektorā, tātad ir jāgādā par apmeklētāju droŔību, - jāuzstāda novēroÅ”anas kameras un jāmaksā apsardzes kantoriem sava daļa.
  • Algas. Tās kļūst tikai lielākas.
  • Tad vēl dzeramnauda jeb apkalpoÅ”anas maksa, kas norādÄ«ta kaut kur ēdienkartē, ej nu atrodi. Cenas bez ierēķinātās dzeramnaudas izskatās zemākas nekā reāli beigās jāmaksā, - esmu ne vienu reizi vien šŸ’ø uzķēries.

ĒdināŔanas bizness ir viens liels slazds, kurā pazÅ«d cilvēka veselÄ«ba un vairs netiek ārā. Diemžēl neviens mums nemaksā kompensāciju par to, ka mēs publiski ēdam nederÄ«gu ēdienu. Katrs ēstuves apmeklētājs ir kā dzÄ«va bezmaksas reklāma, kas informē garāmgājējus, ka ēst cilvēka bioloÄ£ijai neatbilstoÅ”u ēdienu ir baigi stilÄ«gi.

Tā vien izskatās, ka jo neveselÄ«gāk, jo stilÄ«gāk. NetīŔām sanāk tāda kā naiva dezinformÄ“Å”ana.

Tikmēr laukos

Laukos cilvēki audzē vistas, pÄ«les, cÅ«kas, kazas, govis, bet paÅ”i ikdienā gaļu neēd. Tā domāta pārdoÅ”anai. Ja nu tomēr ēd gaļu, tad varbÅ«t kādos svētkos un kombinācijā ar šŸž maizi, dārzeņiem un šŸŗ alkoholu.

Lielākoties pārtika uz laukiem plÅ«st no veikaliem un tirgiem. Uz laukiem ved dārzeņus, augļus, miltu maisus, cukura maisus, graudu maisus. Tad vēl katram savas saldumu turzas un savas apreibinoŔās vielas ā€“ tabaka, tēja, ŔķīstoŔā kafija.

Ak, jā, un tā gaļa, kas no laukiem nonāk pilsētās, stāv vitrÄ«nās un kaut kādā ziņā gaida kārtējos šŸ¾ svētkus - oficiālos, baznÄ«cas vai sienas kalendāros iekļautos, - kā atļauju pilsētniekam kārtÄ«gi pabaroties.

Māksla sarūk

Å Ä« brīža pasaules iekārtojumā reklāmas acÄ«mredzami ā€œapēdā€ mākslu. Dažreiz viens pats šŸŒ­ hotdogs vai šŸ” burgers ir piecus metrus liels vēl lielākā reklāmas laukumā, uzstādÄ«ts virs smalkas 19. gadsimta sievietes skulptÅ«ras. Ar laiku skulptÅ«ra kļūst garlaicÄ«ga, jo to neviens nenomaina, kamēr reklāmas gan mainās visu laiku. Galu galā - kas vainas hotdogam? Un tā tas nebeidzas.

Veikalu evolūcija

Cilvēks radÄ«jis daudz un dažādas kultÅ«ras, tradÄ«cijas, reliÄ£ijas un citas intelektuālas padarÄ«Å”anas. Tās visas cieÅ”i savijuŔās ar Ä“Å”anas un dzerÅ”anas paradumiem, bet gandrÄ«z nemaz nesaistās ar bioloÄ£isko diētu - gaļēdāja diētu.

Kamēr 21. gadsimta cilvēks aizvien filosofē par savu mentālo un vēl sazin kādu attÄ«stÄ«bu, it viss tāpat grozās par un ap vienu un to paÅ”u ēdiena tēmu. Tā vien izskatās, ka zudusi kontrole pār intelektu! Tas arÄ« ir biofilmu triumfs mÅ«su acu priekŔā.

Man tepat blakus esoÅ”ajā pilsētā nojauca vienÄ«go kinoteātri un tā vietā bÅ«vē lielveikalu. Å ur tur funkcionālais dizains nedaudz glābj situāciju ā€“ pazemes cietokŔņu paliekas tiek pārveidotas par autostāvvietām, jo lielveikalu ir daudz un maŔīnām uz zemes vairs nepietiek vietas. Jā, pat savās maŔīnās uz veikaliem lÄ«dzi mēs vadājam šŸ› baktēriju kolonijas, jo tām veikalus vajag visvairāk.

AugēŔanas bums

PaÅ”laik šŸŒ pasaulē ir:

  • Apmēram 3% augēdāju / vegānu. Tie pārtiek tikai no augiem vai to produktiem;
  • Mazāk nekā 1% gaļēdāju. Te pārtiek tikai no gaļas vai dzÄ«vnieku izcelsmes produktiem;
  • Vismaz 95% visēdāju. Tie pārtiek no augiem, dzÄ«vniekiem un produktiem.

Augu valsts diēta tagad ir jaunā globālā tendence pasaulē, un pie tās pēdējos gados tiek cītīgi piestrādāts kā pie vērienīgas reklāmas kampaņas. Augēdāju īpatsvars pagaidām ir niecīgs, taču tiek pieliktas lielas pūles, lai augēdāji pavairotos. Vecumam, dzimumam, rasei, reliģijai nav nozīme, nekādi izņēmumi netiek apspriesti.

PaÅ”laik lielā vairākumā ir visēdāji, bet, iespējams, nākotnē tie kļūs par augēdājiem, jo vegānu skaits dažos gados ir šŸ“ˆ pieaudzis gandrÄ«z par 1%. Tas liek secināt, ka uz visēdājiem kampaņa jau sākusi darboties. Gaļēdāji nevar bÅ«t tie, kas sākuÅ”i ēst augus, jo to ir mazāk nekā 1% - tātad matemātiski neiespējami.

Esmu skeptisks par Ŕo augēŔanas bumu, jo:

  • Augu diētas Ä«stenoÅ”ana pasaulē sākās pēkŔņi, tā ir intensÄ«va un oficiāla;
  • Augu diēta nav cilvēkam atbilstoÅ”a (cilvēks ir gaļēdājs);
  • Oficiāli par cilvēka bioloÄ£iju izvairās runāt. Tas ir gluži neticami, ka mÅ«su paÅ”u bioloÄ£ija tiek slēpta. Kas tur tāds, ko slēpt?
  • šŸ› Biofilmām patÄ«k Ä·Ä«mija un produktu e-vielas, jo tie ir vislabākie izejmateriāli biofilmu šŸ§¬ aizsagslāņa bÅ«vÄ“Å”anai, lai totāli norobežotos no cilvēka imÅ«nsistēmas un jebkādas citas ietekmes;
  • Par augu ietekmi uz veselÄ«bu nerunā. Netiek apspriestas Ä·ermeņa konstitÅ«cijas izmaiņas, cilvēka izdēdÄ“Å”ana, sirds un asins problēmas, ekstrēmā zarnu noslodze, nervu slimÄ«bas, demence utml.;
  • Par augu šŸ„ indÄ«gumu nerunā. Publiski runā par augu sastāvā esoÅ”ajām uzturvērtÄ«bām, bet slēpj to, ka uzturvērtÄ«bā bagātÄ«gākie augi satur arÄ« vairāk toksÄ«nu;
  • Galvenie augÄ“Å”anas buma argumenti ir klimats, dzÄ«vnieku glābÅ”ana, ētika, dažāda veida šŸ“Š aprēķini, uz kuriem balstās daudzsoloÅ”as nākotnes prognozes utml.;
  • Augus apmiglo vairāk nekā agrāk. Bieži vien tiek miglota konkrēta augu Ŕķirne, jo tā ir pieprasÄ«ta eksportam.

Piemērs: Gruzijas rietumu daļā braukā džipi, kas aprÄ«koti ar migloÅ”anas cisternām un pÅ«Å” gaisā pa visu teritoriju tādu kā dihlofosu pret blaktÄ«m, kas bojā riekstu un kukurÅ«zu ražu. Parasti tiek izvēlētas bezvēja naktis, lai dihlofoss ilgāk turas gaisā. Cilvēki ieslēdzas mājās un gaida, kamēr ceļmalās apmirst augi, ā€“ tie kļūst melni, kalst koki un putni apklust vismaz uz dienu. Un paÅ”u cilvēku dzÄ«ves ilgums sarÅ«k, jo dihlofoss ir toksisks. Vietējie riekstus Ä«paÅ”i nemaz neēd.

  • Augus apstrādājot, tiem zÅ«d uzturvērtÄ«ba;
  • AizdomÄ«gi, ka tieÅ”i tagad augus ēst esot veselÄ«gāk nekā jebkad;
  • Augos ir daudz vitamÄ«nu, minerālvielu, uzturvērtÄ«bas. Bet kāpēc tad augēdājiem vajag vēl papildus vitamÄ«nus un uztura bagātinātājus?

šŸ©ŗ šŸ„ TopoÅ”ajiem augēdājiem netiks pielāgoti un uzlaboti Ä·ermeņi (gremoÅ”anas sistēma, orgānu struktÅ«ra, fizioloÄ£ija), lai tie varētu efektÄ«vi baroties tikai no augiem vien. BÅ«s vien jāiztiek ar esoÅ”o cilvēka bioloÄ£iju un fizioloÄ£iju. PaÅ”laik nav tādu tehnoloÄ£iju, kas varētu cilvēka Ä·ermeņus pielāgot jaunajai diētai, un nav plāns tādas tehnoloÄ£ijas arÄ« ieviest.

Å Ä« nav pirmā reize, kad tiek mainÄ«ta cilvēku diēta. šŸŒŒ Vairākus miljonus gadu no vietas cilvēki ēda tikai gaļu. Tas ir pietiekami ilgs laika posms, lai gaļēdājs kļūtu vēl šŸ’Ŗ pilnvērtÄ«gāks gaļēdājs. Savukārt relatÄ«vi nesen - pirms nepilniem 15 tÅ«kstoÅ”iem gadu - ā€žpēc-lauksaimniecÄ«basā€ (angliski: post-agriculture) revolÅ«cijas laikā - gaļēdāja diētu nomainÄ«ja uz visēdāja diētu. Uzreiz cilvēka Ä·ermeņiem sāka pietrÅ«kt barÄ«bas vielu. Sekas bija šŸ§Ÿ šŸ§¬ degradējoÅ”as:

  • Samazinājās smadzeņu izmērs par 11%. LÄ«dz ar to saruka mentālais potenciāls;
  • Samazinājās vidējais dzÄ«ves ilgums (no 115 uz 75 gadiem). Gaļēdāji senāk dzÄ«voja aktÄ«vu un šŸƒ kustÄ«gu mūžu vēl pēc 105 gadiem. Sasniedzot apmēram 60 gadu slieksni, cilvēks bija savā spēka pilnbriedā. Tagad spēka pilnbrieds ir nokrities uz 35 gadiem;
  • Kļuva trauslāki šŸ¦“ kauli, šŸ¦· zobi, mati un āda;
  • Samazinājās zobu skaits. Resursu taupÄ«Å”anas nolÅ«kos cilvēka Ä·ermenis lielos dzerokļus (gudrÄ«bas zobus) sāka audzēt vēlāk vai vispār nemaz;
  • Cilvēki kļuva augumā Ä«sāki. Agrāk gaļēdāju augumi bija vidēji 1,9 metri. MÅ«sdienās - 1.7 metri pēc Pasaules VeselÄ«bas organizācijas datiem;
  • Cilvēki kļuva fiziski vājāki;
  • IzmainÄ«jās cilvēka fiziskais Ä·ermenis uz mazāk atlētisku. Samazinājās muskuļa masa. VÄ«rieÅ”iem palielinājās krÅ«Å”u izmērs. Lēnāk auga muskuļi. Ja daudz nekustējās, strauji sāka pieaugt svars;
  • ParādÄ«jās gaļēdājiem neraksturÄ«gas slimÄ«bas - vēzis, diabēts utml.

Å ie novērojumi liecina, ka augu diēta cilvēku fiziski degradē. Cilvēks ar dabiski spēcÄ«gu un varoÅ”u Ä·ermeņi top par nÄ«kulÄ«gu, trauslu un nestabilu radÄ«bu. NiecÄ«gā Ä·ermeņa kapacitāte, vājums un trauslums šŸ“‰ negatÄ«vi ietekmē cilvēka dzÄ«ves kvalitāti un psihi:

  • Samazinās paÅ”novērtējums;
  • Samazinās spriestspēja. Gan tādēļ, ka sarÅ«k smadzeņu izmēri un attiecÄ«gi potenciāls, gan tādēļ, ka augu indes traucē smadzenēm saražot nervu signālu pārraidÄ«tājus - neirotransmiterus;
  • SaŔķobās morālajā stāja, jo ar cilvēku ir viegli manipulēt;
  • Cilvēks vairs nav patstāvÄ«gs, bet atkarÄ«gs no daudz un dažādiem faktoriem - produktiem, cilvēkiem, sezonām;
  • ZÅ«d ticÄ«ba saviem spēkiem, jo Ä·ermenis vairs nav kā stingrs balsts;
  • Rodas vajadzÄ«ba un atkarÄ«ba pēc produktiem - uztura bagātinātājiem, vitamÄ«niem, stimulantiem, šŸ’Š medikamentiem, lai kompensētu uzturvielu iztrÅ«kumu Ä·ermenÄ« un kaut cik pilnvērtÄ«gi justos zem Ŕīs saules.

Nav zināms, uz cik ilgu laiku plānots Å”is jaunais augu izcelsmes diētas periods un cik gadu garantija dota jaunajai augu diētai. šŸ¤ž Nav nekādas garantijas, ka pēc kāda laika atkal oficiāli nepamainÄ«s diētu.

Ir daudz un dažādi oficiālie iemesli, kāpēc bÅ«tu jāpāriet uz augÄ“Å”anu. Vēsture rāda, ka lielie solÄ«jumi pārsvarā saistÄ«juÅ”ies ar šŸ’° finansēm, varu, esoŔās iekārtas stratēģijām, safabricētām teorijām, slēptiem nolÅ«kiem. Lielie oficiālie plāni ir tikai maldinājuÅ”i cilvēkus un veduÅ”i vēl lielākā nebrÄ«vē, verdzÄ«bā, miglā. Augu diētas oficiālie ieguvumi un sagaidāmie aprēķinātie uzlabojumi saistās ar Ŕādām tēmām:

  • Glābt klimatu, dzÄ«vniekus, ekonomiku;
  • ApgÅ«t jaunas apdzÄ«vojamās teritorijas uz fermu un mājlopu ganāmpulku rēķina;
  • RadÄ«t jaunus produktus, pārtikas piedevas;
  • Ieviest jaunas pārtikas kontroles vadlÄ«nijas un struktÅ«ras;
  • Samazināt gaļas ražoÅ”anas apjomus, lai bÅ«tu mazāk cieÅ”anu, - mazāk nogalināŔanu. Netiek apspriests, ka dzÄ«vnieki varētu kalpot kā atjaunojamais resursu (bez nogalināŔanas). šŸ‘‘ Mongoļu impērijā Genghis Khan, kas bija otra lielākā impērija pasaules vēsturē aiz britiem, šŸ—”ļø kareivji nenogalināja dzÄ«vniekus. Kareivji barojās no dzÄ«vnieku, šŸŽ pārsvarā zirgu, asinÄ«m un piena. Kareivji bija spēcÄ«gi un augumā lieli. Tiem nebija aktuāla lauksaimniecÄ«ba, pārtikas sagāde, ēdiena gatavoÅ”ana, augu apstrāde un viss, kas saistās ar lauksaimniecÄ«bu un ēst gatavoÅ”anu.

Ja nu atklājas, ka bioloÄ£iski cilvēks nemaz nav augēdājs, šŸ˜± ko tad? Iespējamie scenāriji:

  • šŸ¤ Slēpt faktus par to, ka cilvēks ir gaļēdājs, aktÄ«vi šŸ™Š dezinformēt. Turpinot ēst augus, izriet divi apakÅ”-scenāriji:
    • Lēnām izmirt;
    • Nākamos pāris miljonus gadu mēģināt adaptēties augu diētai;
  • Pāriet atpakaļ uz visēdāja diētu;
  • Pāriet uz gaļēdāja diētu (ja vairs nekā nevar noslēpt faktu, ka cilvēks ir gaļēdājs);
  • Augu diētas ievieÅ”anas projekts apstājas pusceļā dažādu iemeslu dēļ. šŸ¤·

Ne visi cilvēki paÅ”laik pāriet vai nākotnē pāries uz augÄ“Å”anu, bet ir konkrētas cilvēku grupas, kas Ä«paÅ”i viegli ā€žuzÄ·erasā€ uz jaunās augu diētas:

  • Cilvēki, kas nezina, kas tiem bÅ«tu jāēd, un beidzot kāds oficiāli pasaka priekŔā! Gados vecāki ļaudis, kā arÄ« citi paklausÄ«gie jau tagad bez ierunām sāk pāriet uz augÄ“Å”anu.
  • Cilvēki, kas nekad nav pamēģinājuÅ”i ilgākā laika periodā visas trÄ«s diētas uz savas ādas.
  • Cilvēki, kas joprojām nav uzzinājuÅ”i, ka bioloÄ£iski ir gaļēdāji. Liela daļa pat nepieļauj domu šŸš« šŸ–, ka cilvēks ir gaļēdājs, jo ir iemācÄ«ts, ka tas ir barbariski, nehumāni, neētiski utml.
  • Cilvēki, kas nezina, ka ir uzsēduÅ”ies uz produktu diētas, un netiek nost. šŸ’Š
  • Cilvēki, kas grib ciest, ā€“ neapzināti tiecas bÅ«t vārgi, vāji, šŸ‘» bāli, trausli, hiperjÅ«tÄ«gi, tātad Ä«paÅ”i, šŸ„“ nedaudz slimÄ«gi. Vārgums un šŸ§Ÿ nÄ«kuļoÅ”anas ir tieÅ”i tas, ko augi cilvēkiem piedāvā. Un baktērijas tikmēr uzdzÄ«vo!

Secinājumi par augu diētu: Oficiāli tiek popularizēta augÄ“Å”ana, bet netieÅ”i un neoficiāli tiek veicināts produktu patēriņa pieaugums un cilvēka rases degradācija.

Å is raksts ir tapis, lai aicinātu izdarÄ«t izvēli, - šŸ§Ÿ nÄ«kuļot vai šŸš€ uzplaukt?

šŸŒ¼ Uzplaukt!

No LatvieŔu literārās un Mūsdienu latvieŔu valodas vārdnīcām | tezaurs.lv/uzplaukt:

  1. Plaukstot atvērties; salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām);
  2. Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā);
  3. Izaugt (par cilvēku); sasniegt fiziskās, garīgās attīstības briedumu:
    • 3.1. Kļūt priecÄ«gam, laipnam;
    • 3.2. Pilnveidoties un pilnÄ«gi izpausties (par cilvēka Ä«paŔībām, spējām u. tml.);
    • 3.3 IzraisÄ«ties (sejā) - par smaidu; iegÅ«t priecÄ«gu, laipnu izteiksmi (par seju);
    • 3.4. Izveidoties, attÄ«stÄ«ties (piem., psihē).

Ā 

Valters Zana, 2023-02-27, lauki, GE

šŸ§­ PiezÄ«mes no odisejas