Kādu rītu pamodos un izlēmu, ka uztaisīšu atspoguļojumu par saviem dzīves kvalitātes ¹ plusiņiem.
¹ Dzīves kvalitāte: daudzdimensiāls koncepts, kas ietver visus dzīves aspektus; joprojām nav panākta vienošanās ne par koncepta dimensiju skaitu, ne arī par dažādību, tomēr var teikt, ka dzīves kvalitāte ietver fizisko labsajūtu, materiālo labklājību, starppersonu attiecības, personīgo attīstību, pašnoteikšanos, emocionālo labsajūtu, sociālo iekļaušanos un tiesības. / Latvijas Nacionālā enciklopēdija
Kas ir kas?
Plusiņi radušies, pateicoties dažām praksēm. Un, izrādās, tās var tīri labi atspoguļot piecos simbolos.
🍖 Gaļiņa
Ēdu treknu vai svaigu gaļiņu. Dažreiz sviestu, olas dzltenumu, zivis un sālsūdens radījumus. Viss.
🧂 Bez augiem un cukuriem
Neēdu ogļhidrātus, augu izcelsmes pārtiku, augļus, dārzeņus, pākšaugus, graudus, riekstus, saldos ēdienus, eļļas, šķiedrvielas, nenosakāma sastāva ēdienus, fabrikā ražotus vai sarežģītus produktus. Nedzeru alkoholu, kafiju, tējas.
🐛 Čūska
Vidēji reizi mēnesī atbrīvoju savu ķermeni (zarnas) no čūskas - parazīt-struktūrām, bioplēves.
⛪ Templis
Tās ir atslodzes dienas, kurās laiku pa laikam dodos. Praktiski - viena diena bez ēšanas. Vēl praktiskāk - vakarā pabeidzu ēst, nākamā dienā neko neēdu, aiznākamajā atsāku ēst.
🌟 Saulīte
Skatīšanās Saulē rītos un vakaros. Dziedinos no infra-sarkanajiem stariem un uzlādējos no ultra-violetajiem.
🧙 Viedais
Autonomija: dienu vai ilgāk neko nedzer un neko neēd, nav izsalkuma sajūta, nav bada sajūta, negavē, jūtas superīgi.
Pirmais mēnesis
Aukstā ūdenī mazāk salst 🍖 Šo novēroju jau pirmajā nedēļā, peldoties upē. Arī pēc peldes ķermeņa vidū ir siltums, kas neļauj atdzist līdz tai trakajai drebēšanai no aukstuma. Arī aukstā laikā un aukstās telpās, kad rodas apstākļi, kuros būtu jāsalst, ķermeņa viducī ir siltums.
Kāzu gredzens spožāk spīd 🧂 Šis tieši saistās ar ādas izmaiņām, jo kāzu gredzens ir no bronzas un tas vairs neoksidējas. Katrā ziņā spīdīgs gredzens cilvēku padara vizuāli skaistāku, nekā nespodrs gredzens.
Retāk slāpst 🍖 🐛 Ūdeni dzeru, kad slāpst. Ja dzeru ūdeni, kad neslāpst, tad pēc minūtes vajag pačurāt...
Daži cilvēki izskatās skaisti 🍖 🧂 Nu tā, ka prieks skatīties! Bet skaisto cilvēku ir maza saujiņa - tikai Valtera sieva Ance un daži viņu draugi. Pārējie vienādi pelēki, negribas skatīties un saistīties, veltot uzmanību tur, kur tā pārtop par disharmoniju.
Prieks būt šeit 🧂 🐛 ⛪ Arvien biežāk prieks, ka varu atrasties šajā pasaulē, šajā dzīvē. Viss šķiet kā brīnums, fenomens, gluži neticami. Lokācijai nav nozīme.
Aizmigt var jebkurā laikā 🍖 🧂 Ne tikai vakara pusē, bet jebkurā diennakts laikā iespējams saldi pagulēt. Ja vajag, arī no rīta. Reiz, kad bija jālido uz Latviju (nakts lidojums), gulēt gāju sešos vakarā un bez cēlos augšā divos naktī.
Aizmigt var minūtes laikā 🧂 🐛 Man nekad nav bijušas problēmas ar aizmigšanu, bet tagad ir vēl labāk, jo var aizmigt momentā. Tas pats attiecas arī uz atkal-aizmigšanu (piemēram, kad naktī dodas pačurāt un tad atpakaļ gulēt tālāk).
Plašāka, ātrāka uztveršana 🍖 🧂 🐛 Prāts uztver dzīvē notiekošo bez piepūles, plašāk un zibenīgāk, arī mazāk nopietni.
Ēdienu sajūtu no attāluma 🧂 🐛 No attāluma jūtu ēdienu vai to izejvielu iedarbību uz ķermeni, prātu, noskaņojumu. Izjūtu arī sagaidāmās parazīt-struktūru ovācijas saistībā ar augļiem, dārzeņiem un ogļhidrātiem utt. Bet vēl foršāk ir savu čūsku nebarot. Arī to var just.
No "skatuves" pazūd liekais 🍖 🐛 Pakāpeniski no dzīves pazūd liekie cilvēki, notikumi un arī nodarbes. Pārsvarā tas noticis automātiski, bet dažreiz bija jāpieliek pūles. Vairs nebija iespējams izturēt smaguma sajūtu, kas vienlaicīgi mijās ar potenciālo vieglumu, un atpakaļceļa vairs nebija.
Uzlabojusies redze 🍖 ⛪ Man jau likās, ka redze ir uzlabojusies, tikai nezināju ciparus. Pēc diviem pārbaudīju redzi. Iepriekš man bija mīnusi: Kreisai acij -1.5, labai: -0.75. Tagad kreisai ir -0.75; labai 0 - ideāli.
Daudzpusīgāki vērojumi 🧂 🐛 🌟 Jebkuri atklājumi un vērojumi kļūst daudzpusīgāki un dziļāki. Tiem pievienojas mikro & makro kosmosa konteksts: ķermenis, emocijas, pieredze, planēta, izplatījums, tagadne, pagātne, nākotnes variācijas, iekšējās motivācijas, griba.
Otrais mēnesis
Pazūd bailes un šaubas par nākotni 🍖 🐛 Ir sajūta, ka pie manis ir atgriezusies iepriekš pazaudētā, bet tik dabiskā spēja mainīties un pielāgoties.
Pazūd raizes par naudu 🍖 🧂 🐛 Nepārprotiet, nauda man joprojām ir svarīga, un es to novērtēju vairāk kā jebkad, bet nav vairs raizes un bailes to pazaudēt, neatgūt, nesaņemt utml.
Jūt vairāk garšas un smaržas 🧂 🐛 ⛪ Ak, šīs jaunās nianses! Kas par izšķirtspēju! Pēc katras atbrīvošanās no čūskas uzlabojas, sakārtojas un attīrās garšas un smaržas izjūtas.
Samazinās ēšanas svarīgums 🧂 🐛 "Paēst vai nepaēst?"... nav vairs tāds jautājums. Būtiskāk šķiet padarīt kaut ko foršu, no sirds izpausties.
Pazūd saistības, kas nenes labumu 🧂 🐛 ⛪ Apstājas un vairs neturpinās saistības, kas nenes materiālu labumu, kavē manu attīstību, izsūc enerģiju vai kā citādi man ir neizdevīgas. Nulle motivācija - nulle iesaiste. Kāpēc man jābūt motivētam uz acīmredzamiem zaudējumiem vai degradāciju?
Nomoda stāvoklis 24/7 🍖 🧂 🌟 Miegā nesanāk pazust pilnīgā melnumā. Naktis šķiet kā daļa no dzīves. Pamosties un celties izdodas zibenīgi. Nav dalījuma starp nakti un dienu. Nav žēl, ka diena beidzas.
Pārstrukturējas principi 🐛 ⛪ Visiem maniem konceptiem, pārliecībām un principiem tagad nākas saskarties ar jauniem skatupunktiem, jaunu pieredzi un izpratni. Rezultātā principi sāk mainīties (paplašinās, sarūk, pazūd, aizvietojas).
Domas nemaļas fonā 🍖 🧂 🐛 Domu karuselis gandrīz apstājies, bet tas nenozīmē, ka prieki beigušies. Drīzāk prieks ir tīrāks un dabīgāks, jo liekas domas nezogas iekšā.
Autobuss kratās, bet nepaliek nelaba dūša 🐛 Bedrains ceļš, strauja bremzēšana vai pēkšņš uzrāviens vairs nerada nelabumu vēderā vai vemšanas sajūtu. Pat ar pieēstu vēderu var tagad kratīties un nekas! Laikam čūska bija tā, kurai nav pa prātam ceļojumi un kratīšanās neērtā transporta līdzeklī.
Trešais mēnesis
Sapņos nerādās ogļhidrātus saturoši ēdieni 🐛 Vispār šī tēma no sapņiem ir pazudusi kā uzmācīgas reklāmas, kurām reizi pa visām reizēm uzlikts veto vai spamu filtrs.
Fokusēties var vieglāk un ilgāk 🧂 🐛 Pašlaik es šo prasmi pielietoju darbā un rakstīšanā. Varētu jau sākt meditēt, ja reiz tik viegli noturēt uzmanību, bet daudz interesantāk ir dzīvot, un dzīvot tā, ka fokusēties nemaz nevajag (tā vietā tvert, just, vērot, priecāties).
Noiet ādas sabiezējumi 🍖 🧂 Sāk noiet ādas noberzumi, sabiezējumi dažādās ķermeņa vietās. Samazinās arī tauku kunkulīši, kas man bijuši gadu desmitiem.
Pazūd darba smagums 🍖 🐛 Izzudusi sajūta par darbu kā nastu, kas pielīdzināma vieglām ciešanām fonā. Jebkāda veida darbs tagad ir kā rotaļa un savā ziņā arī aizraujošs dzīves notikums.
Pazūd vajadzība būt saprastam 🐛 Nav vairs svarīgi, lai mani saprot.
Mazāk bezjēdzīgu ideju 🐛 Sāk pazust nejēdzīgu, vētrainu, nepārdomātu ideju radīšana un uzturēšana. Ja tomēr notiek ideju ģenerēšana, tad process ir nesteidzīgs, vērojošs un pamatīgs.
Pazūd prātuļošana un shēmošana 🐛 Man bija tieksme visu detalizēti salikt uz papīra, tad datorā un tad vēl laiku pa laikam shēmas pārskatīt un izlabot. Tagad jūtos kā atpestīts, jo tā visa vairs nav. Visas vecās shēmas ir izdzēstas. Delete.
Atlaižas neizspēlētās pieredzes 🧂 🐛 ⛪ Pāriet tieksme un vajadzība īstenot, piepildīt vecos, nepiepildītos sapņus, iestrēgušos projektus, vīzijas. Es izjūtu, kā tā vēsture atkabinās no manis un kļūst par tūkstoš un vienas nakts pasakām.
Izsalkums vairs neuzmācas 🧂 🐛 ⛪ Izsalkuma sajūta parādās arvien retāk un ir vājāka. Tāds vājš izsalkums praktiski netraucē dzīvot.
Pazūd raizes un baiļošanās par veselību 🧂 🐛 ⛪ Šis nav saistīts ar uzlabojumiem, ko esmu novērojis veselības sakarā, bet vairāk ar to, ka es zinu, ka ar ķermeni viss ir labi, kļūst vēl labāk un punkts. Tāda vērtīga, nomierinoša zināšana.
Samazinājies ēdienreižu skaits 🍖 🧂 🐛 Ēdienreižu ir mazāk, bet tās ir saturīgākas un piepildošākas. Gandarījums pēc paēšanas ir tik pamatīgs, ka nav vairs svarīgi, kad būs nākamā ēdienreize.
Pazūd ēdienu un dzērienu sarežģītība 🍖 🧂 🐛 ⛪ Tā kā ēdu pārsvarā gaļiņu, viss ir kļuvis pavisam vienkārši. Augu un ogļhidrātu daudzveidība kombinācijā nebeidzamajām receptēm nu ir beigušusies.
Vieglāk darīt "neko" 🧂 🐛 Daudz vieglāk un ilgāk izdodas darīt „neko”. Pazudis nemiers, ja nav ko darīt.
Pazūd fona spriedze 🧂 🐛 🌟 Šo pirmoreiz novēroju tikai trešajā mēnesī, bet saspringums un trauksmīte fonā izdzisa jau agrāk - uzreiz pēc pirmās čūskas izvadīšanas no ķermeņa.
Esmu gaļēdājs 🍖 Man baudas trīsas pār ķermeni izskrēja, kad es šo pateicu skaļi. Baigais spēks. Elektrība!
Vairāk veicas 🐛 🌟 Veiksmes rats griežas! Tā kā čūska mani vairs nevadā pa saviem aizdomīgajiem ceļiem, esmu pats uz sava ceļa. Visa veiksmes formula.
Ceturtais mēnesis
Bezbailība nedrošās un apšaubāmās vietās 🍖 🐛 Vietās, kur es iepriekš nejutos droši vai no tām izvairījos, tagad jūtos droši, bez bailēm. Piemēram, uz šosejas, kur joņo mašīnas; starp čigānietēm; starp īgna paskata lupatlašiem vai dzērājiem; starp lecīgiem jauniešu bariem; pa purnu solītājiem utt. Uzmanīgi, Valter!
Nereibst galva, strauji pieceļoties 🍖 🧂 Agrāk vairāk vai mazāk reiba galva, kad strauji cēlos pēc ilgstošas nekustēšanās (pārsvarā horizontālas). Bija jābūt piesardzīgam, jo nevarēja zināt, cik liels būs reibums. Tagad īpaši strauji jāceļas, lai kaut nedaudz sareibtu. Jāuzmanās vairs nav.
Pazūd apātiskais lēnīgums 🍖 🧂 🐛 Ir tāds stāvoklis, kas pietuvināms trulumam, bet tomēr visu jūt un apzinās. Lēnīgums + nosvērtība + inertums, bet ne īpaši dzīvīgi. Garīgajā tirgū tāds stāvoklis skaitās cool, gandrīz kā mērķis, uz ko iet. Par laimi esmu ticis no tā ārā un tagad to pamanu.
Pazūd "aukstuma" sajūta 🧂 🐛 Šis nav tikai par ķermeni, bet vairāk par sastingumu ar drēgnuma sajūtu, kas var nomākt garu un emocijas pat saulainā laikā. Man ir nojauta, ka tāds nedabīgs stāvoklis bija tāpēc, kad čūska netraucēti uzdarbojās kombinācijā ar man neatbilstošas pārtikas ēšanu.
Disharmoniska gaisotne neietekmē 🍖 🧂 🐛 Atklāju, ka mani neietekmē neharmoniskas runas, banāla mūzika, mākslīgi trokšņi, tukšas sarunas. Tas viss iet cauri, garām, neaizķeras, it kā nebūtu. Laikam manī ir atslēgušās programmas, kas nepārtraukti nodarbojas ar miskastes satura interpretēšanu.
Izsalkuma sajūta rodas vēlāk 🍖 🧂 🐛 ⛪ Paiet ilgāks laiks, kamēr vispār sāk parādīties izsalkuma sajūta, ja neko neēd. Tā var būt pat diena.
Nekas nevar iebiedēt 🐛 Ne cilvēki, ne teorētiskas likstas, ne zvēri, ne nezvēri nerada baiļu sajūtu. Ne negatīvi domu scenāriju, ne draudi, ne kritika. Ne autoritātes, ne radinieki, ne kaimiņi.
Mazāka ietekmēšanās no citu emocijām 🍖 🧂 🐛 Man ir tā, ka citu cilvēku noskaņojums mani ietekmēja tik ļoti, ka grūti bija atiet un būt atkal pašam. Ja tomēr vēl tā ar mani gadās, tad tas nav tik ilgstoši, atiet ir vieglāk un ātrāk.
Ātrāk aug muskuļi 🍖 🐛 Nevar vienīgi saprast, vai muskuļi aug paši vai tie tomēr jātrenē. Man ir aizdoma ka 50 pret 50.
99% augu valsts ēdieni ož 🍖 🧂 🐛 ⛪ Smaka ir skābena, smaga, it kā ēdiens jau sarūdzis. Savukārt gaļas produkti smaržo saldi, atsvaidzinoši. Izteiktāk pēc katras atbrīvošanās no čūskas.
Esmu sācis rakstīt 🐛 Man tā izskatās, ka čūska cilvēkiem neļauj izpausties, kur nu vēl no sirds.
Beidzas tukšas runas 🐛 ⛪ Liekas runas, runāšana riņķī apkārt, tukšu salmu kulšana laikam mani tik ļoti vairs nesaista, ka es gluži automātiski vairs nenonāku tādās runās. Ja tomēr nonāku starp tukšām runām, man sakāmais nerodas, un viss liekais iet garām.
Pazūd tieksme pēc komforta, ērtībām 🐛 🌟 Nāku no Eiropas, kur komforts ir mērķis un uzvara vienlaicīgi. Nekad nebūs pietiekams komforta līmenis. Bet līdz ar atbrīvošanos no dažām čūskām, visur tagad jūtos ērti un komfortabli.
Vairāk brīvā laika 🧂 🐛 Kā no zila gaisa ir parādījies vairāk laika. Gan praktiski laika vairs nepietrūkst, gan ir arī sajūta, ka beidzot laika ir pietiekami. Laiks sāk palikt pāri, ko nu?
Piektais mēnesis
Gardumi un saldumi zaudējuši vērtību 🍖 🧂 🐛 🌟 Šķiet, ka saldumi nekad nav eksistējuši manā pasaulē, izkūpējuši gaisā, nekad nav piederējuši manai dimensijai, manam visumam. Saldumi ir kā tukšums, kā dūmi, kā varbūtības, kas nekad nepiepildīsies. Palicis tikai viegls smaids par tiem.
Parasts ēdiens garšo vislabāk 🍖 🧂 🐛 Pavisam vienkāršs ikdienas ēdiens šķiet traki gards. To ēst ir milzīga bauda un gandarījums visām manām maņām.
Neviens vairs nevar patraucēt 🍖 🐛 Pazūd sajūta un dom-forma, ka kāds man traucē dzīvot, paēst, gulēt, strādāt, atpūsties utt. Agrāk tik daudz kas traucēja, bet pēkšņi vairs neviens. Ka tik tas nav čūskas pirksts!?
Ķermenim sākt patikt fiziska slodze, pretestība 🍖 ⛪ Atceros, ka jogā tieši spēka vingrinājumi prasīja man saņemšanos un negribot tos pildīju. Bet nu ir pilnīgi otrādāk - tagad spēka vingrinājumi ir mani mīļākie.
Pazūd nožēla par velti izšķiestu laiku 🐛 Pat ja laiks un pūles bijušas veltas, nosodījums nerodas. Ir gūta mācība, forši! Un kā var tagad zināt, vai laiks tika izšķiests vai nē? Uz mūžības fona, kad viss sastājies savās vietās, viss izrādīsies tā vērts... Šis tas jau ir novērots šīs dzīves ietvaros (agrāk šķitis veltīgi, bet vēlāk izrādās vērtīgi).
Vairāk apzinos apkārt notiekošo 🧂 🐛 🌟 Automātiski, nepiespiesti un tīri dabiski arvien biežāk ikdienā aptveru, kas notiek ap mani. Gan atrodoties uz vietas, gan kustībā. Viens ir tas, ko man acis rāda, cita lieta to aptvert, savākt kopā un saturēt vienkopus vienā veselā uztverē. Sākums ir rokas, kājas, tad kāds pusmetrs tālāk, tad kādi 10 metri ar visu, kas tajā telpā un matērijā atrodas. Šis ir mans jaunais dabiskais stāvoklis, kurā nonāku arvien biežāk.
Pazūd tieksme būt "labajam" 🐛 Būt labam tagad šķiet stulbi, bet agrāk tas bija īpaši svarīgi. Nereāli izdarāms, jo kā var zināt, kas kuram ir labi, ja es to otru īsti labi nemaz nepazīstu un viņš sevi tāpat. Es domāju, ka būt "labajam" ir neķītras čūskas spēlītes.
Pazūd pārdzīvojums, ka 100% neiederos sociumā 🍖 🐛 🧙 Agrāk man bija neizsakāmi emocionāls pārdzīvojums, ja kaut nedaudz neiederējos sabiedrībā. Tagad jūtos stabili neatkarīgi no tā, vai iederos vai neiederos.
Jaunie ēšanas paradumi ir māksla 🍖 🐛 Laikam šis saistīts ar to, ka māksla ir eksperiments, jaunrade, došanās nezināmajā, sevis atklāšana un beigās sava mākslas darba izrādīšana pasaulei.
Maltīte ir kā tusiņš 🍖 🧙 Tusēties var kājās stāvot, sēžot uz galda, pa ceļam taxi vai autobusā, ballītē un koncertā. Kopā ar savējiem vai vienītī, nav svarīgi, kā svini dzīvi.
Nevar pārēsties 🍖 🧂 Mērķis nav ēst pāri sava vēdera apmēriem, bet nu jau par vēlu - tas ir noticis. Un vairākkārt. Un izrādās nekāda vaina - var gan mierīgi pastrādāt, padancot un arī labi izgulēties. Agrāk ar saldumiem un augu valsts produktiem pārēšanās nozīmēja mokas un pārmetumus.
Ēd, ko gribi, slikti nepaliks 🍖 🧂 🐛 Ēdot tikai un vienīgi dažādus dzīvnieku izcelsmes ēdienus, esmu nonācis pie slēdziena - lai ko es ēstu, slikti nepaliek nekad. Man šis ir svarīgi ceļojumos. Tagad esmu mierīgs, jo ar esošo diētu pārsteigumu nebūs, un varēšu mierīgi baudīt vēl visu pārējo ceļojuma buķeti.
Mans īstais darbs ir kaut kas cits 🐛 Vairs neraizējos par neveiksmēm, kas notiek manos tiešajos darba pienākumos. Daudz vairāk pārdzīvoju par agrākajām neizdarībām, kārtējo nesaņemšanos un izvairīšanos no sevis paša attīstības. Šķiet aizdomīgi, ka mūsdienās cilvēki sakostiem zobiem saņemas bezjēdzīgiem darba pienākumiem, nevis jaunam dzīves pavērsienam, pie kā būtu tikai nedaudz jāpiestrādā.
Pirksti netirpst vēsā laikā 🍖 🐛 🌟 Pagājušā gadā parādījās probēma - kad kļuva vēsāk par +12°C, tad sākot no rokas maziem pirkstiņiem un zeltnešiem līdz pat elkonim sākās tirpoņa. Jo vēsāks kļuva, jo trakāk tirpa. Ap +°8C sāku tos gandrīz nejust, ja speciāli neslēpu no vēsuma vai intensīvi nekustināju. Savukārt tagad mierīgi varu atrasties ārā pat lietainā un drēgnā laikā nulle grādos un vairs netirpst.
Nepūšas vēders 🍖 🧂 🐛 Gandrīz nemaz nepūšas vēders. Katrā ziņā arvien retāk un mazāk. No gaļas nemaz. Pat, ja gadās pārēsties vai ēst vēlu, gāzes nerodas. Savukārt gāzes parādās čūskas atbrīvošanās periodā, ja čūsku neizvada laukā vairāk nekā 2 diennaktis.
Sestais mēnesis
Novērojumi reālā laikā 🐛 ⛪ 🌟 Var piedzīvot, novērot un secināt vienlaicīgi. Agrāk pēc kāda notikuma pagāja laiciņš, kamēr sapratu, "kas ir kas" - dažreiz puse dienas, dažreiz nedēļa, reizēm gads un vairāk.
Beidzot varu sagaidīt, kad ēdiens būs gatavs 🐛 🧙 Pazudušas gaidas, alkas un nepacietība, kamēr ēdiens vēl tikai gatavojas. Pat patīkamās smaržas un izskats vairs neietekmē sagaidīšanu. Protams, ir liels prieks, ja gatavojas kas ņammīgs.
Biofilmas neizsūc spēkus 🍖 🧂 🐛 Kopš brīža, kad sāku barot savu ķermeni pa tiešo (tikai tauki & proteīni), jutu, kā biofilas atņem izturību - gan mentāli (domāšana), gan fiziski (ilga slodze bez pauzēm), kā arī fizsiskā spēka uzrāvienu (muscle exploding power). Iespējams biofilmu apjoms samazinājies līdz tādam kritiskam līmenim, ka neatņem no manis tik daudz resursus un tādēļ neizjūtu spēku zudumus.
Septītais mēnesis
Auksts ēdiens arī garšo labi 🧂 🐛 Varu izbaudīt ēdienu, kas jau atdzisis vai tikko izņemts no ledusskapja.
Sapņi bez tukšu salmu kulšanas 🐛 ⛪ Pazudušas sīkumainās, kaitinoši bezsaturīgās un uzmācīgās aktivitātes sapņos. It kā jau nieki, bet tomēr tas bija nogurdinoši un radīja fonā bezjēdzības sajūtu. Nu šie mazie murdziņi ir beigušies.
Nebaidos no rēgainām sajūtām 🐛 🌟 Tā rādās, ka pazudušas bailes no mistiskā, nezināmā, nesaprotamā. Šis nav saistīts ar drosmi, bet drīzāk ar iekšējo stabilitāti, pieņemšanu un atļauju ienākt sevī arī tumsai.
Straujās elpošana tehnikas nerada tirpas 🍖 🧂 🐛 ⛪ Agrāk nedrīkstēju daudz praktizēt straujās un intensīvās elpas, jo tirpa galva un mēle, dažreiz arī zobi, zods un plaušas. Nevis reiba, bet tirpa un tas nav labi. Agrāk vairāku gadu garumā praktizēju dažādas elpošanas tehnikas, bet tirpoņa nepazuda. Tagad, pēc 4 gadu pārtraukuma, vienā dienā atsāku elpot un izrādās vairs netirpst, pie tam varu elpot vēl straujāk, intensīvāk un ilgāk nekā agrāk. Iespējams tirpa no augu toksīniem.
Acis nesūrst pēc ēšanas 🍖 🧂 Agrāk (kad nebiju gaļedājs), man pēc paēšanas sūrstēja un dedzināja acis. Iespējams tas arī nedaudz bojāja redzi. Vajadzēja skalot ar aukstu ūdeni, dažreiz pat vairākas reizes. Tagad acis pat kļūst skaidrākas un mierīgas. Pilnīgi pretēji!
Nerodas stress 🧂 🐛 🌟 🧙 Pašam viegli un arī apkārtējiem, kad manī nerodas trauksme, saspringums, steiga, prāta virpuļi un galu galā resursu izšķērdēšana. Un stress jau tā uzreiz nepāriet, vajag vēl laiku (arī apkārtējiem). Šādu uzlabojumu es nebiju gaidījis, jo uzskatīju, ka stress ir dabiska reakcija.
Astotais mēnesis
Skaņas un trokšņi neietekmē miegu 🧂 🐛 🧙 Varu gulēt starp neharmoniskām skaņām, piemēram, blakus krācošiem cilvēkiem vai parkā uz soliņa pilsētas centrā. Agrāk tādos apstākļos tikai ar ausu aizbāžņiem varēju kaut cik izgulēties, bet tagad tie vairs nav vajadzīgi. Vispār trokšņus automātiski nedzirdu, tie šķiet paliekam citā realitātē, neatnāk nemaz līdz manējai.
Pilsētas nenogurdina 🍖 🐛 🌟 🧙 Visu dienu varu atrasties pilsētā, bet tā nenogurdina, nepaņem spēkus. Iespējams pilsētai nav tik viegli manī aizķerties tagad.
Devītais mēnesis
Ēdu ar ķermeni, nevis ar prātu 🐛 🌟 🧙 Pārtiku ēdu, balstoties uz sajūtu, ko man raida ķermenis, kas bieži ir pretrunā ar ierasto patērētāja prāta pieredzi. Ķermenis runā skaidrāk, nepārprotamāk un dabīgāk, tāpēc nav iespējams pakļauties prāta šaubām kā agrāk. Rezultātā ķermenis vieglāk tiek pie sev vajadzīgās pārtikas, lai kas tā arī būtu prātaprāt.