Cilvēks aiz borta!
Šis raksts vairāk domāts tiem, kuri jebkādā apjomā patērē ogļhidrātus vai arī: augļus; dārzeņus; pākšaugus; graudus; riekstus; saldos ēdienus; eļļas; šķiedrvielas; nenosakāma sastāva ēdienus; fabrikā ražotus vai sarežģītus produktus.
Būšu kategorisks
Pašreizējā pasaules iekārtojumā praktiski visi ir atkarīgi no ogļhidrātiem, bet paši to noliedz, neredz, nenojauš. Ja tomēr kāds atzīst savu atkarību, tas nekā nepalīdz, jo ogļhidrātu atkarība ir pārāk uzmācīga un paņemoša. Cukuriņi ievelk momentā – pastiep tikai rociņu un atver mutīti. Tad varbūt labāk nezināt, ka esi atkarīgs, daudz neuztraukties un dzīvot mierīgi? Oi nē, ogļhidrāti nav nekāds miers. Tā ir bezgalīga trauksme. Sarežģītība. Nepiesātinātība. Slazds. Un bieza migla. Nu nesanāk te nekāda patīkamā dzīvošana. Šis ir cilvēkam neizdevīgs iekārtojums, kas neapzināti uzbūvējies, kamēr spēlējam ogļhidrātu spēlītes. Forša, maza ellīte zemes virsū. Labirints bez izejas.
Ko lai dara?
Apstājies, nav jēgas maldīties un blandīties.
Atvienojies.
Neej ogļhidrātu takas.
Kāpēc man rūp?
Gribu Tev palīdzētu saprast un ieraudzīt kopainu un to mistisko dziļumu saistībā ar ogļhidrātiem, par ko Tavi laikabiedri nerunās.
Gribu, lai ieraugi, ka esi slazdā.
Tev jāsaprot, ka neviens Tev neparādīs, kādā slazdā esi nokļuvis, jo viens otru velk tajā iekšā. Iespējams, visi Tavi elki, skolotāji un draugi lieto ogļhidrātus. Tas nozīmē, ka pār viņiem valda un caur viņiem runā čūska - serpents, parazīt-struktūras, bioplēves / biofilmas, ne-cilvēks, piecūkāts cilvēks, saldeni pieglaimīgā sajūtiņa.
Un iegaumē, tieši čūska ir tā, kas nesmādē nevienu ogļhidrātu.
Katrs ir piezīdies pie kaut kāda atkarību izraisoša nieciņa (ogļhidrātus saturoša vai augu valsts izcelsmes), bet čūskai ir pilnīgi vienalga, kam esi piezīdies. Kāds pie cepumiņa, kāds pie šokolādes, kāds pie piena, smūtija, salātiem.
Prāts kā muļķis spriež un analizē, kas vērtīgāks, kāds būtu kompromiss, kas garšotu labāk, kas veselīgāks? Bet čūska tik smīn un čukst visu laiku kaut ko fonā bez apstājas. Čūska 24/7 meklē un piedāvā visādus robus, pa kuriem ievilkt Tevi ogļhidrātu spēlītēs. Pietiek ar dažiem „dabiskiem" cilvēka vājuma mirkļiem, lai čūska turpinātu pār Tevi valdīt nākamos pāris mēnešus vai gadus.
Sekas ogļhidrātu lietošanai ir pieaugošā neapmierinātībai ar dzīvi, izmisums, trauksme un vienaldzība. Un kādā no šiem vājuma brīžiem tu paņem kredītu, iegādājies pievilcīga izskata elektrotehniku, uzsāc neharmoniskas attiecības.
Čūsku sarunas
Jā, jā, čūskas arī runājas savā starpā. Neviens nekad neuzzina, par ko zarnu čūskas savā starpā vienojas, kamēr cilvēki godīgi sēž pie galdiņa un klačojas. Ne tur dziļums, ne tur cilvēku sirdis mirdz. Klačas ir veids, kā citu cilvēku čūskas caur nevainīgiem vārdiem Tavā prātā iesēj Tev neizdevīgas domformas un dažādu šķirņu atkarību sēklas. Murgs ir visuresošs - sabiedriskajā transportā, veikalā, medijos, filmās, tirgū, literatūrā, mūzikā utt.
Kur kāds ogļhidrātu atkarīgais, tur murgs. Un man jau nelabi paliek.
Čūskas tur cilvēkus dzīves seklumā, ved prom no būtiskā, neļauj uzdot liekus jautājumus. „Plunčājies te droši krastā, bet dziļāk neej, sarunāts?" komandē čūska.
Bet kurš spēj nevazāt sevi aiz deguna?
Kurš ir brīvs no ogļhidrātu un tamlīdzīgu produktu patēriņa?
Cik ilgi Tu staigāsi pa veikaliem, lasot uz etiķetēm, cik sastāvā cukurs un viss pārējais? Tagad produktos vēl visādas e-vielas, bez tām vairs neizsprukt – gandrīz jau norma – kā krupis kas, jānorij. Garšīgi, vai ne?
Pilns ar krupjiem plauktos, un Tu tik rij. Kurš te sajucis prātā? Čūskas un pārtikas ražotāji nemaz nevar sajukt prātā - tur viss ir kārtībā, katrai e-vielai savs loģiskais pamatojums, attaisnojums, sertifikāti, visi dokumenti kārtībā. Uzmanīgi, Tu nemaz nedrīksti sajukt prātā, nedrīksti uzdot neērtus jautājumus, dabūsi vēl ar kādu dokumentu mapi pa galvu.
Dziļāk nelabumā
Vai Tev nav apnicis uz produktu iepakojumiem lasīt mazajiem burtiņiem nodrukāto sastāvu un arvien biežāk un biežāk nokārt degunu par netaisnību un muļķībām, ko tur izlasi? Un burtiņi kļūst arvien mazāki.
Vai nav apnicis uzķerties uz iepakojuma attēliem kā trulai ēsmai?
Vai tas ir cilvēkam dabiski, ka nodrukātās produktu bildītes izraisa siekalas?
Krupis + smukā etiķete = siekalas. „Kas par cildenumu un diženumu!" čūska Tevi slavē. Tā ir čūskas absolūtā uzvara, kas turklāt iegūta bez cīņas.
Čūskas uzvaras augļi ir:
- Tava padevīgā atļauja sevi drāzt
- Vergot citām čūskām
- Neuzdot neērtus jautājumus
- Priecāties par lētiem nieciņiem
- Sakostiem zobiem pelnīt naudu, lai varētu tos atļauties iegādāties
- Būt empātiskam pret citām čūskām
Vai tā Tu gribi pavadīt šo dzīvi? Es runāju ar Tevi, nevis ar Tavu čūsku. Čūska droši vien jau kādu labu laiciņu fonā Tev piemīlīgi čukst: „Ai, varbūt rīt izlasīt, ko Valters te raksta. Šodien ne. Labāk atpūties beidzot. Paklausies, paskaties labāk kaut ko patiešām saturīgu un interesantu."
Čūskām garšo arī peles
Un tā visi atpūšas, skatās patiešām saturīgas un interesanta pārraides, kamēr šīs pasaules iekārtojums čūsku pavadībā kļūst par ērtu un šauru vieninieku kameru vienā lielā un krāsaini izdekorētā cietumā. Un cilvēki kā pelēki peļuki neatlaidīgi min pedāļus savās vieninieku kamerās, lai kaut kur slēgtajā cietuma teritorijā sadabūtu kādus prieciņus, nieciņus, saldumiņus, lai galīgi nenojūgtos.
Novērojums
Esmu dzirdējis, ka ogļhidrāti ir kā būsterītis, dopings, kas īsā laika periodā (dažās stundās) palīdz sasniegt kādus rezultātus ar šo ķermeni vai smadzenēm.
Interesanti, kas ir tas, ko nekādi nevarētu izdarīt bez ikdienas dopinga 21. gadsimtā?
Mani novērojumi liecina, ka ogļhidrāti ir arī īss prieciņš, apmierinājums.
Vēl man ir aizdoma, ka tāpēc arī saldumu atkarīgie patērē ogļhidrātus katru dienu – lai dzīve paiet prieciņā!
Tai pat laikā es nepazīstu nevienu, kurš patērētu ogļhidrātus kā dopingu ar mērķi īsā laika momentā atrisināt kādu problēmu vai sasniegtu kādus rezultātus. Labi, varbūt mērķis būtu, bet kaut kā neizdodas koncentrēties. Tas, ka Tev tiek iedota enerģija, nenozīmē, ka spēsi labāk fokusēties, koncentrēties, savākties. Vai tad drīzāk nav tā, ka sāk nākt miegs? Bet cilvēki uzskata, ka ogļhidrāti dod enerģiju. Taču ir acīmredzams, ka pat placebo efekts te nedarbojas.
Citi dopingi
Saldumu atkarīgie iztērē savu dzīvības enerģiju, uzskaitot neskaitāmus iemeslus, kāpēc būtu veselīgi patērēt ogļhidrātus vai ēst saldumus. Minēšu dažus iemeslus:
1. Noteiktās proporcijās ogļhidrāti ir labi.
Kurš šo proporciju spēj ievērot, paceļ roku. Proporcijas esmu dzirdējis dažādas. Kura ir īstā, neviens īsti nevar pateikt. Un tad jau attiecīgi jāseko pārmetumiem, ja proporcijas neizdodas ievērot.
Pēc popularitātes šis ir pirmais iemesls, kāpēc var ēst saldumiņus, jo diezgan viegli izdarāms.
2. Noteikti augi, īpaši apstrādāti, nelielās devās var uzlabot uzturvērtību uzsūkšanos ķermenī.
Esmu dzirdējis daudz un dažādas versijas un receptes, kur viena par otru specifiskāka. Kā var vispār zināt, vai uzturvērtības uzsūcas labāk vai sliktāk?
Vai tiešām cilvēki ir tik jutīgi un vērojoši? Tā arī nevienu personisko pieredzi neesmu dzirdējis – pārsvarā 95% ir par recepti, 5% par savu pieredzi, un tas mani galīgi nepārliecina. Vajadzētu būt otrādāk.
Esmu novērojis, ka pārsvarā uz vienu cilvēku ir viena vai max divas receptes, bet ne vairāk, jo trešā recepte dzīvi sarežģī tik ļoti, ka atkal jau paliek nelabi.
Vai pūles, nepieciešamais inventārs un atkarība no šādas receptes atmaksājas ilgtermiņā?
Cik apzināta ir tieši šīs receptes pielietošana?
Varbūt nedaudz sarežģītāka un dārgāka recepte palīdzētu vēl labāk uzsūkties uzturvērtībām ķermenī?
Kāpēc apstājies pie pirmās receptes?
3. Konkrēta veida augi, kas pēc būtības ir nedaudz kaitīgi, kombinācijā ar taukiem vai gaļu neitralizējas, un viss ir pat ļoti veselīgi beigās.
Manuprāt šeit likmes kļūst jau pavisam augstas. Bet ja nu tomēr viss izdodas, vai šī nav pārāk trausla taciņa pa kuru iet līdz mūža galam?
Cilvēkā iekšienē procesi mainās dzīves laikā un arī sezonāli. Apēstā ēdiena kombinācija katru dienu arī pamainās, un tas var novest pie kaitīga vai neefektīva rezultāta. Kā ir ar šādu teoriju praksē? Vai šis tiešām ir reāli? Vai varbūt šī vienkārši ir zīmēšanās ar receptēm - kuram krutākā?
4. Vitamīni.
Nezinu, neēdu.
Bet vai gadījumā nav tā - jo lielāks vitamīnu patēriņš, jo:
- Lielākas bailes,
- Lielāka iejaukšanās ķermeņa autonomijā,
- Lielāka atkarība,
- Trauslāka veselība,
- Lielāka ticība tabletītei,
- Aklāka uzticēšanās teorijām,
- Retāka ieklausīšanās ķermeņa dziļumos,
- Lielāks seklums, trulums?
Nulles vērtība
Bez savas jēgas šis viss balagāns, jo vispār zini, cik ķermenim vajag dopingu? Apaļu nulli!!! Ne vairāk, ne mazāk. Diezgan precīzs cipars. Tikpat precīzs kā ķermenis.
Ķermenis būvējas no taukiem un proteīniem, un šajā procesā ogļhidrāti ir traucēklis. No ogļhidrātiem pilnvērtīgs ķermenis neuzbūvēsies, tātad cukuri nav ilgtermiņa investīcija veselībā. Varbūt kādam uz brīdi liksies, ka izdodas, bet agri vai vēlu dzīve izvērtīsies skaudra. Veģetēšana, nīkuļošana, nespēks.
Sākums veģetēšanai ir daudzsološs un interesants, jo augi ir kā zāles, un zāļu efekts ir pacilājošs. Bet, kad ķermenis sāk sačākstēt un izdēdēt, tad, gribot negribot, nāks vēmiens no ogļhidrātiem un visa, kas ar tiem saistīts. Pavisam drīz nāksies attapties pie milzīgākās atkarības Tavā mūžā, produktu jūras, saldumu straumēm, desmit našķu pauzēm starp piecām ēdienreizēm un tā tālāk. Tik sarežģīta pēkšņi izrādās Tava mīļā labā dzīvīte, ka Tu pat nespēj atcerēties, ar ko viss reiz sākās.
Šajā rakstā esmu uzdevis daudzus jautājumus. Ceru, ka meklēsi atbildes.
Šis raksts ir uzrakstīts, dzīvojot tikai uz dzīvnieku izcelsmes proteīniem un taukiem. Sanāk, ka bez dopinga.
Valters Zana, 2023-01-13, Batumi, GE